|
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||
|
Vienīgā fotogrāfija
52', Spēles, 2008, HDV, krāsu, STEREO |
||||||||||||||||||||
|
Filmas sākuma epizode klipveida ritmiskā stilā īsi raksturo laiku, kurā mēs dzīvojam šodien. Par šī laika vizuālajām izpausmēm skatlogiem ar to atribūtiku, mūsdienu pilsētvidi ar cilvēkiem un arhitektūru, transporta plūsmu, kura pakāpeniski aizved līdz gandrīz vai simboliskai situācijai mūsdienu pilsētā sastrēgumam, kurš it kā nospēlējot laika apstāšanos, savukārt kalpo par iemeslu caur atpakaļ plūstošu strūklu smilšu pulkstenī nokļūt pagājušā gadsimta 18. gadā, kad tika dibināta Latvijas valsts. Plaši zināmais fakts šoreiz tiek pasniegts caur ļoti konkrētu sadzīvisku norišu virkni ierobežotā laika sprīdī 17. novembra vakarā un 18. novembra dienā, notikumiem par pamatu ņemot svinīgā valsts proklamēšanas akta praktisko sagatavošanu, varētu teikt, aizkulises un tā svarīgākās daļas norisi. Slepenā sēde, kurā tika nodibināta Tautas padome, kura kļuva par juridisko proklamēšanas pasludinātāju, vāciešu iesaistīšana proklamēšanas pasākuma apsardzē un pats akts ar dažām īpatnējām iezīmēm un pārpratumiem ir sižeta pamatā. Filmas tēmas nopietnība netraucē notikumu gaitu atspoguļot atraktīvi un brīvā vizuālā formā, brīžiem ļaujot pat sajaukties dažādiem vēstures periodiem, lai vairāk pietuvotos nevis kailiem faktiem, bet norišu būtībai. Praktiski vienas nakts un pus dienas laikā daži cilvēki - mākslinieks Jānis Kuga ar dzīvesbiedri, politiķi Gustavs Zemgals, Kārlis Ulmanis, Valdemārs Zāmuels un vēl daži palīgi ļoti sarežģītā sociālā, ekonomiskā un politiskā situācijā, izmantojot juku laiku iespējas, īstenoja jau labu laiku briedušu ideju par Latvijas valstisko neatkarību. Filmas nosaukums Vienīgā fotogrāfija, tādējādi ļaujot šo faktu vispārināt un tēlaini traktēt kā vienīgā tēvija, valsts vai dzimtene, kuras tēlains un metaforisks atveids tiek radīts filmas beigās, atgriežoties atkal šodienā caur smilšu pulksteni. |
||||||||||||||||||||
| Filmas izveidi atbalsta |
||||||||||||||||||||
| LR Aizsardzības ministrija, Tēvijas Sargs, Rīgas Dome, SIA Energoremonts Rīga, AS Energofirma Jauda, SIA Latvijas Mobilais Telefons, AS Latvenergo, Latvijas Avīze, SIA Hercs Flora, LR Veselības ministrija un Medicīnas profesionālas izglītības centrs, LR Izglītības un zinātnes ministrija, Auto Group Baltic Ltd., RKTMC Mazā Ģilde, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Nacionālais teātris, LR Saeima, Filmu studija Ģilde, Dr.J.Ģiļa privātklīnika, Latvijas Fotogrāfijas muzejs , VA Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, LU Bioloģijas fakultāte, Lido atpūtas centrs, SIA SIA Baltkom TV SIA , AS Rīgas kinostudija, SIA Kreps, Rīgas Centralais Terminals, Latvijas Darba devēju konfederācija. SIA Latvija Statoil | ||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||
Šajā lapā publicētie materiāli ir autortiesību objekts. Pilnīga vai daļēja to kopēšana vai pārpublicēšana ir pieļaujama tikai ar autoru rakstisku piekrišanu. Informācijas sniedzējs: Baiba Urbāne. Informācijas sniedzējs atbild par tās saturu. Dizains un lapas izkārtojums © Filmu studija Ģilde, 1998 |
||||||||||||||||||||
|
|