DALĪBNIEKI
REFERĀTI
FILMAS
SIMPOZIJI
VĒSTURE
LATFILMA
16. Starptautiskais Eiropas Dokumentālā Kino Simpozijs
Cik jauns ir “jaunais” dokumentālais kino?
Reālā kino sfēra
Vitālijs Manskis
Kinorežisors
KRIEVIJA

Līdzko dokumentālais kino kļuva par mākslu, tas pārstāja būt dokumentāls.

Reālu notikumu, cilvēku, priekšmetu klātbūtni uz ekrāna izmantoja patstāvīgu artefaktu radīšanai, kuru nozīme bieži vien bija pretēja pārceltajam uz ekrāna faktam vai notikumam.

Tā motika pirms nebija radies “Reālais kino”, jauns virziens kinematogrāfā, kas turpina Dzigas Vertova “Kinopravdu” (“Kino patiesību”) un “Cinéma vérité”

Balstoties tikai un vienīgi uz realitāti, “Reālais kino” saglabā autora tiesības uz subjektivitāti un apliecina mākslas pamatpostulātu – mākslas tēla radīšanu.

 “Reālais kino” nenoliedz priekšgājēju darbus un nav arī kinematogrāfa evolucionārās attīstības galapunkts. Piramīdas virsotnē – pati realitāte, kura diez vai jebkad ietilps kadra ierobežotajos rāmjos. Drīzāk tieši otrādi, realitāte ietvers sevī kinematogrāfu, pārvēršot to par vienu no savām substancēm (vai “materiālajām izpausmēm”). Kā tas šodien izskatīsies, pateikt nevar neviens.

Bet pagaidām “Reālais kino”. 

 

Reālā kino manifests

1.    Scenārija neesamība

Scenārijs un realitāte nav savienojami . Pirms filmēšanas uzsākšanas nosaka tikai vietu, kurā iesākas filmas uzņemšana, reizēm filmas varoņi un vispārējā koncepcija. Iesākot filmas uzņemšanu, tās dramaturīju nosaka tikai reāli notikumi *., turklāt reālais kino nepretendē uz bezkaislīgu fakta fiksāciju. Reālais kino nav realitātes kopija.

2.    Nekādu morālu ierobežojumu autoram filmēšanas procesā. Atskaitot juridiskos.

Lai iedziļinātos uzņemamā objekta un varoņu vidē, pieļaujami visas esošās tehnoloģiskās metodes: parastā filmēšana, kino novērojums, “slēptā kamera” un citas. Ētiskos jautājumus risina nevis filmēšanas, bet montāžas procesā.

3.    Autoram nav jābūt tehnoloģijas ķīlniekam

Var neņemt vērā filmas tehnikos datus, studijas skaņu un gaismas, rakursu un kompozīciju, lai tikai būtu iespējams fiksēt reālus notikumus. Attēla kvalitāte ir sekundāra – primārā ir realitāte.

4.    Filmas gaitā autoram ar titriem jādara zināmu skatītājam filmēšanas vietu un laiku

Ja tas nekaitē filmējamiem objektiem un personāžiem

5.    Nekādu inscenājumu un rekonstrukciju

Autors drīkst izprovocēt varoņus uz jebkuru rīcību, un pats ņemt dalību notikumos.

        7. Nav ierobežojumu filmas garumam.

        Līdz pat bezgalīgai tiešai translācijai.

 

 

6.         Atteikšanās no filmas beigu jēdziena

Neviena filma nevar būt pabeigta, jo realitāte ir bezgalīga.. Tāpēc autors jebkurā brīdī var veidot jaunas versijas filmai un turpināt uzņemšanu pēc filmas pirmās publiskās izrādes. Beigu titros uzraksta “Filmas beigas” vietā parādās pirmās versijas publiskās demonstrācijas datums. Jaunu versiju izveidošanas gadījumā pirmās publiskās demonstrācijas datums parādās pēc sekojošo versiju datuma (datumiem|)|

Vitālijs Manskis                                                                       2005. gads

www.latfilma.lv - Home
Filmmakers
Organisations
Films
News!
Materials published in this web site are subjects to copyright. No copying or
publishing permitted without written authorisation from authors of this material.
Information provid
er: Baiba Urbāne EDKSGILDE. Information provider is responsible for the contents of published materials.
Design and sequence © Gilde film studio, 1998