DALĪBNIEKI
REFERĀTI
FILMAS
SIMPOZIJI
VĒSTURE
LATFILMA
16. Starptautiskais Eiropas Dokumentālā Kino Simpozijs
Cik jauns ir “jaunais” dokumentālais kino?
Inga Pērkone
Kino zinātniece
LATVIJA

Par līdzdalību

Simpozija uzdotajā jautājumā "Cik jauns ir jaunais dokumentālais kino?" galvenais noskaidrojamais termins ir "kino" jeb "filma". Mūsdienu kino teorijā vairs pat netiek diskutēts uzskats, ka filma ir teksts, kas veidojas skatītāju apziņā. Filma nav objektīvs dotums. Kā teicis Edgars Morēns Edgar Morin un viņam piebalsojuši daudzi citi: "Uz ekrāna ir tikai ēnas un gaisma."

       Filma, un būtībā jebkurš mākslas darbs, tāpat arī dzīve, rodas subjekta – šeit, skatītāja – īstenotā identifikācijas un projekcijas procesā. Lai filma būtu notikusi, skatītājam jāveic participācijas jeb līdzdalības akts.

       Viens no dokumentālā kino mērķiem gadu gaitā bijis atklāt, kā dzīve projicējas caur cilvēku, kā cilvēks identificējas ar dzīvi. Taču pats identifikācijas un projicēšanas mehānisms uz ekrāna analizēts reti.

       Čehu filmā "Nelaimīgs bērns" rādīts divdesmitgadīgs puisis, dzimis apmēram četrdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara laikā notikušā holokausta. Pārsteidzošā kārtā viņš kļuvis līdzdalīgs šajā traģēdijā, pie tam, vienlaikus identificējoties gan ar upuriem, gan slepkavām. Viņa veiktajā, kā Morēns teiktu, afektīvās participācijas aktā tiek nojauktas jeb atceltas laika un telpas robežas, filmas varonis dzīvo citā, Dreblingas koncentrācijas nometnes simboliskajā realitātē.

       Vēsturisko fotogrāfiju un Andžeja Munka filmas „Pasažiere”(Pasazerka, Polija, 1963) izmantojums filmā nav nejaušs. Tā ir liecība attēla un jo īpaši kustīgā attēla kā katalizatora lomai participācijā. Vēsturiskie attēli un inscenētie kino kadri atstājuši tik dziļu iespaidu subjekta apziņā, ka padarījuši viņu klātesošu pirmtekstā. Viņam tā ir realitāte. Projicējot filmas varoni un viņa realitāti savā apziņā, arī skatītājs var pagātni pārvērst aktualitātē.

       Kopumā dokumentālais kino divdesmitajā gadsimtā bijis, galvenokārt, ideoloģisks komunikācijas aparāts, līdzeklis politiskas, sociālas, morālas un tā tālāk pārliecības ievadīšanai sabiedrībā. Skatītāja afektīvā participācija bija kā neizbēgama, nepieciešama, ieprogrammēta filmu tapšanas procesā. Īpaši tas raksturīgi sociālo un politisko krīžu gadiem – 1930. gadu depresija, Otrais pasaules karš, 1960. gadu revolucionārā situācija, sociālisma sistēmas sabrukums un tamlīdzīgi.

       Ja uztveram filmas kā mūsu apziņas līdzradītus un sakārtotus tekstus, vairs nešķiet svarīgs to iedalījums ne pēc veidiem – fikcija, dokuments, animācija, ne pēc žanriem.

       Būtiskākais ir jautājums – vai un kas ir mainījies mūsdienu cilvēka apziņā, domāšanas procesā? Kāda ir apziņas un kino mijiedarbība? Kā mūsdienu kino iesaista skatītāju, kā padara līdzdalīgu filmas radīšanas procesā?

       Simpozija programma rāda dažas tendences. Tās gan nav divus gadus jaunas, ir iezīmējušās jau iepriekš. Šī gada programmā uzkrītoši, ka filmas netiek piedāvātas skatītāju līdzdalībai. Projekcijas un identifikācijas process ir jau noticis filmēšanas laikā, nevis notiek recepcijas brīdī. Respektīvi, filmu veidotāji īsteno savu participāciju, filmai nav nepieciešamības pēc skatītāja apziņas kā projekcijas aparāta. Filmām ir bijis svarīgi "tapt ieņemtām", bet nav svarīgi "piedzimt". Kino kļūst par sabiedrības vienas daļas psihoterapeitisku līdzekli. Tas domāts nevis skatītāja, bet filmu veidotāju terapijai.

       Tradicionālo priekšstatu kontekstā, tas var šķist kā nosodījums, spriedums. Tomēr tā tas nav domāts. Šāds kino nav sliktāks, tas ir citāds. Manuprāt, tas liecina par mākslas esenciālām izmaiņām, kultūras tipa maiņu divdesmit pirmajā gadsimtā. Iespējams, ka noteiktas kino daļas atteikšanās no savas mediju lomas, liecina par elitārās apziņas, elitārās kultūras atgriešanos. Bet ir iespējams arī, ka šādas filmas top nevis kā apziņas atsegums, bet kā ideoloģisks pasūtījums politiskas un sociālas krīzes slēpšanai? Notiek trešais pasaules karš, bet mēs par to neko nezinām...

 

Literatūra

Morin, Edgar. The Cinema, or The Imaginary Man. University of Minnesota Pres: Minneapolis,London.

www.latfilma.lv - Home
Filmmakers
Organisations
Films
News!
Materials published in this web site are subjects to copyright. No copying or
publishing permitted without written authorisation from authors of this material.
Information provid
er: Baiba Urbāne EDKSGILDE. Information provider is responsible for the contents of published materials.
Design and sequence © Gilde film studio, 1998